Kad palīdzēt?

Palīdzība nepieciešama tikai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem

Dzīvnieku VAR uzskatīt par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu, ja:

• dzīvniekam ir redzami ievainojumi;
• dzīvnieks ir iesprostots (iekritis bedrē, iesprūdis žogā, iekļuvis ēkā, sapinies, ielūzis ledū u.tml.);
• ir skaidri zināms, ka dzīvnieka mazulim nav vecāku.

To, ka dzīvnieka mazulis ir palicis bez vecākiem, nedrīkst balstīt uz pieņēmumu. Dzīvnieku mazuli var uzskatīt par palikušu bez vecākiem tikai gadījumā, ja ir pierādījumi par dzīvnieka vecāku nāvi vai ievainojumu, kurš traucētu tam turpināt rūpēties par savu mazuli (vai mazuļiem).

Dzīvnieks NAV uzskatāms par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu gadījumā, ja:

• dzīvniekam ir netipiska uzvedība, taču tam nav redzamu ievainojumu;
• ir aizdomas par to, ka dzīvniekam ir kāda infekcijas slimība;
• dzīvnieks uzturas apdzīvotā vietā – daudzi dzīvnieki, piemēram, lapsas, stirnas, eži plašās urbanizācijas rezultātā ir pielāgojušies dzīvei pilsētā;
• dzīvnieka mazulis izskatās bezpalīdzīgs, taču nekas neliecina par to, ka dzīvnieks būtu zaudējis vecākus. Piemēram, stirnēnam un zaķa mazulim, kas atstāti vienatnē, cilvēku palīdzība nav vajadzīga.